Kā nesalt ārā
Gandrīz visi, kas ārā sasalst, sasalst nevis tāpēc, ka apģērbušies pārāk plāni. Viņi sasalst tāpēc, ka apģērbās pārāk silti, svīda kustoties, bet pēc tam apstājās. Slapjš slānis pie ādas atdod siltumu vairākas reizes ātrāk nekā sauss, un no tā brīža neviena jaka vairs nepalīdz.
Tāpēc slāņošana nav par to, cik daudz uzvilkt. Tā ir par to, cik ātri vari novilkt un atkal uzvilkt, kad mainās temps. Šajā ceļvedī ejam cauri trim slāņiem, gramiem, ko redzi aprakstos, un četriem reāliem scenārijiem.
Trīs slāņi un ko dara katrs
Pamatslānis: mitruma vadīšana
Apakšējais slānis nesilda. Tā uzdevums ir novadīt sviedrus no ādas. Tāpēc kokvilna šeit ir kļūda: tā uzsūc mitrumu un tur to pie ķermeņa. Vajag sintētiku vai merīno.
Katalogā tā ir M-Tac Delta Level 2 sērija — džemperis no 100 % poliestera, 250 g/m², un tās pašas klases termo bikses. Aktīvai kustībai der vieglāks M-Tac Sweat-Wicking T-Shirt Gen.II, bet aukstajai sezonai — M-Tac ziemas 3/4 pamatslāņa bikses ar Pontetorto® flīsu. Visu klāstu atradīsi termoveļas kategorijā.
Vidējais slānis: siltums
Šeit tiek turēts siltums. Flīss ir standarts, jo tas silda pat mitrs un ātri žūst. Atšķirību starp modeļiem nosaka grami uz kvadrātmetru.
Vieglais gals — 180 g/m² poliestera flīss vai Polartec® flīsa džemperis ar kapuci, 140 GSM: šie der kustībai, jo nepārkarst. Vidus — STORMFLEECE jaka, 256 g/m². Smagais gals — Helikon-Tex Alpha Tactical, 310 g/m², kas paredzēts stāvēšanai aukstumā, nevis skriešanai. Ir arī hibrīdi, piemēram Helikon-Tex Patriot Mk2 vai M-Tac ECWCS Gen.II 3. līmeņa flīsa jaka. Meklē flīsa jaku un džemperu kategorijā.
Ārējais slānis: vējš un ūdens
Ārējais slānis nesilda — tas sargā siltumu no vēja un mitruma. Lēmums šeit ir starp softshell un membrānu.
Softshell elpo labāk un der kustībai sausā laikā: Trooper Mk2 ar StormStretch® audumu vai Artaxes softshell ar Teflon® DWR un 8000 mm noturību. Membrānas jaka vajadzīga īstam lietum: GEN V 3.0 parka ar Storm|Tex membrānu vai Hoplite neilona lietus jaka, 5000 mm. Siltinātie varianti, kā Wolfhound Lite vai Wolfhound Hoodie Lite ar 40 g/m² pildījumu un Windpack, der statiskam darbam aukstumā. Skaties jaku un ūdensnecaurlaidīga apģērba kategorijas.
Ko nozīmē ūdens stabs un DWR
Skaitlis milimetros — 5000 mm, 8000 mm — rāda, kādu ūdens spiedienu audums iztur, nelaižot cauri. 5000 mm pietiek normālam lietum; no 8000 mm sākas ilgāks lietus un spiediens pie siksnām, kur mugursoma piespiež audumu.
DWR ir virsmas pārklājums, kura dēļ ūdens ripo pilienos. Tas nolietojas un ir jāatjauno — tas ir normāli, nevis brāķa pazīme. Kad jaka sāk „dzert" ūdeni virspusē, membrāna vēl darbojas, bet audums jau piesūcies un pārstājis elpot.
Scenāriji
Statiska dežūra aukstumā
Kustības maz, sviedru gandrīz nav — var izvēlēties biezāk. Pamatslānis 250 g/m², smags flīss ap 310 g/m² un siltināta jaka. Šeit strādā nevis elpošana, bet izolācija.
Mācības ar kustību
Sliktākais gadījums: pārmaiņus karsti un auksti. Izvēlies vieglu pamatslāni, vidēju flīsu (180–256 g/m²) un softshell, ko vari ātri atvērt. Likums ir vienkāršs — izej mazliet nosalis. Pēc desmit minūtēm kustības būs tieši labi.
Mitrs rudens
Temperatūra ap nulli, bet viss mitrs. Sintētisks pamatslānis, flīss un membrāna ar vismaz 5000 mm. Softshell šeit nepalīdzēs — tas samirkst.
Pārgājiens ar mugursomu
Mugursoma piespiež muguru, tāpēc mugura svīst visvairāk, bet siksnas berž DWR pārklājumu. Izvēlies vieglāku vidējo slāni, nekā šķiet vajadzīgs, un izvairies no biezas jakas zem siksnām — labāk apstāties un uzvilkt to pārtraukumā.
Ekstremitātes: kur siltums pazūd vispirms
Ķermenis var būt apģērbts pareizi, bet, ja salst pirksti un ausis, viss pārējais vairs nav svarīgi. Trīs vietas, ko vērts nosegt atsevišķi:
- Kājas. Zeķe ir svarīgāka par zābaku. Slapja kokvilnas zeķe aukstumā ir īsākais ceļš uz apsaldējumu. Skaties zeķu kategoriju.
- Rokas. Biezi cimdi, kuros neko nevari izdarīt, tiek novilkti — un tad vairs nesilda. Izvēlies tādus, kuros strādāsi: cimdi.
- Galva un kakls. Plāna cepure zem ķiveres vai balaklava nosedz to, ko jaka nesasniedz — pieri, vaigus, kaklu: galvassegas un balaklavas.
Biežākās kļūdas
- Kokvilna pie ādas. Uzsūc sviedrus, tur tos pie ķermeņa un žūst stundām.
- Viens biezs slānis trīs vietā. To nevar regulēt — tikai uzvilkt vai novilkt.
- Tiek iziets silti apģērbtam. Pēc desmit minūtēm būsi slapjš, bet pēc apstāšanās — nosalis.
- Membrāna visiem gadījumiem. Sausā laikā tā tur mitrumu iekšā; tad labāk softshell.
- Tiek aizmirstas ekstremitātes. Trīs pareizi slāņi un aukstas rokas tāpat nozīmē, ka sasalsi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik gramu flīsu izvēlēties?
Kustībai 140–180 g/m², universālam lietojumam ap 250 g/m², stāvēšanai aukstumā 300 g/m² un vairāk. Smagāks flīss nav labāks — tas vienkārši paredzēts mazākam tempam.
Softshell vai membrāna?
Softshell — kustībai un vējam, jo elpo labāk. Membrāna — lietum. Ja izvēlies vienu jaku visiem gadījumiem, membrāna ir drošāka, bet kustoties tajā ātrāk sasvīdīsi.
Vai merīno ir vērta piemaksas pret sintētiku?
Merīno mazāk smird pēc vairākām dienām un silda mitrs, bet lēnāk žūst un ātrāk nolietojas. Vienai dienai atšķirību gandrīz nesajutīsi; vairākām diennaktīm bez mazgāšanas — sajutīsi.
Vai flīsu var vilkt tieši uz ādas?
Var, bet flīss nevada mitrumu tā, kā pamatslānis. Sviedri paliks starp ādu un flīsu, un pēc apstāšanās atdzisīs. Plāns pamatslānis maksā maz un maina visu sistēmu.
Ar ko sākt
Sāc ar pamatslāni — tas ir vislētākais un dod vislielāko atšķirību. Tad pievieno flīsu pēc sava tempa, bet ārējo slāni izvēlies pēc laika, nevis pēc sezonas. Apskati termoveļu, flīsa džemperus un jakas, un, ja neesi drošs par gramiem, uzraksti mums un pasaki, kur un cik daudz kustēsies.